APSTIPRINĀTS
ar Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskolas
direktores N. Smilgas
21.03.2016. rīk. Nr. VSV14-16-25-rs

RĪGAS 14. VAKARA (MAIŅU) VIDUSSKOLA
Margrietas ielā 4, Rīgā, LV–1046, tālrunis/fakss 67611023,
e-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

IEKŠĒJIE NOTEIKUMI

Rīgā
2016. gada 21. martā Nr.VSV14-16-2-nts

Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskolas
Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar 12.08.2014. Ministru kabineta
noteikumiem Nr.468, 21.11.2013. Ministru kabineta
noteikumiem Nr.281 un Rīgas 14.vakara (maiņu) vidusskolas nolikuma 44.2 punktu

I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka Rīgas 14.vakara (maiņu) vidusskolas (turpmāk tekstā – Skola) izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
2. Izglītojamo sasniegumus Skolā vērtē atbilstoši valsts pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem.
3. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis ir sniegt objektīvu un profesionālu izglītojamo mācību sasniegumu raksturojumu, kas sekmētu katra izglītojamā sabiedriskajai un individuālajai dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi un izpratni par mācīšanās panākumiem. Vērtēšanas pamatprincipi- prasību atklātības un skaidrības princips, pozitīvo sasniegumu summēšanas princips, vērtējuma atbilstības princips, vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips, vērtējuma obligātuma princips.
4. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas uzdevumi:
4.1. noteikt katra izglītojamā zināšanas, prasmes un attieksmes;
4.2. nepieciešamības gadījumā veikt mācību procesa korekciju izglītojamā mācību sasniegumu uzlabošanai;
4.3. motivēt izglītojamo pilnveidot savus mācību sasniegumus;
4.4. sekmēt izglītojamo līdzatbildību par mācību rezultātiem, veicinot izglītojamo pašvērtēšanas prasmju attīstību.

II. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni
5. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidus, formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudes darbu saturu nosaka attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un Skolā īstenoto izglītības programmu.
6. Mācību sasniegumu vērtēšana Skolā var tikt organizēta mutiskā, rakstiskā, praktiskā vai kombinētā formā.
7. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidi Skolā ir šādi:
7.1. ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamo apgūto zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko mācību procesu;
7.2. kārtējā vērtēšana, nosakot izglītojamo sasniegumus, lai uzlabotu tos mācību procesa laikā, saskaņotu mācību procesa norisi, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību, veicinātu izglītojamo pašnovērtēšanas prasmes un atbildību;
7.3. noslēguma vērtēšana, nosakot izglītojamo zināšanu un prasmju apguves līmeni temata vai loģiskas temata daļas, semestra, mācību gada vai izglītības pakāpes noslēgumā.
8. Mācību sasniegumu vērtēšanā Skolā izmanto daudzveidīgus metodiskos paņēmienus atbilstoši mācību procesā izmantotajām mācību metodēm:
8.1. ievadvērtēšanā – novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens;
8.2. kārtējā vērtēšanā – novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana, darbs ar tekstu, laboratorijas darbs, eksperiments, demonstrējums, vizualizēšana, individuāls vai grupas projekts, eseja, referāts, diskusija, darbu mape, mājas darbs vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens;
8.3. nobeiguma vērtēšanā – rakstisks vai kombinēts ieskaites darbs, patstāvīgi veikts laboratorijas darbs, pētniecisks darbs, domraksts, eseja, referāts, apjomīgs mājas darbs, prezentācija, individuāls vai grupas projekts, darbu mape vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens.

III. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma
9. Izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 –
"izcili", 9- "teicami", 8 - "ļoti labi", 7 - "labi", 6 - "gandrīz labi", 5 - "viduvēji", 4 - "gandrīz viduvēji", 3 - "vāji", 2 - "ļoti vāji", 1 - "ļoti, ļoti vāji"). Jebkurai pārbaudei (neatkarīgi no formas un metodiskā paņēmiena), kura tiek vērtēta 10 ballu skalā, ir jābūt tādai, kas ļauj izglītojamajam uzrādīt zināšanas, prasmes un iemaņas atbilstoši visiem izglītības kvalitātes apguves līmeņiem (izglītojamajam ir jābūt iespējai saņemt maksimālo vērtējumu).
10. Vērtējumu “ieskaitīts/ neieskaitīts” ieteicams lietot kārtējās un diagnosticējoša rakstura pārbaudēs, kā arī ievadvērtēšanā, kur tiek kontrolēts izglītojamo zināšanu apguves un pielietošanas līmenis. Elektroniskajā žurnālā E-klase vērtējums ierakstāms, lietojot apzīmējumus “i” vai “ni". Kārtējo vērtēšanu veic mācību temata apguves laikā. Kārtējās vērtēšanas veidu un vērtēšanas kritērijus nosaka skolotājs atkarībā no pārbaudes mērķiem un klases sagatavotības. Kārtējo vērtēšanu var neveikt izglītojamajiem, kuri izglītības programmu apgūst tālmācības formā.
11. Vērtējums “ieskaitīts/neieskaitīts” tiek ņemts vērā, nosakot izglītojamā semestra vērtējumu, un tas var ietekmēt vērtējumu vienas balles robežās.
12. Izglītojamo ikdienas mājas darbi tiek vērtēti ar “ieskaitīts/neieskaitīts”. Par lielāka apjoma tematiskiem mājas darbiem skolotājs var izlikt vērtējumu 10 ballu skalā.
13. Mājas darbu vērtējums var ietekmēt izglītojamā vērtējumu semestrī vienas balles robežās.
14. Noslēguma vērtēšanā, nosakot izglītojamo mācību sasniegumus mācību satura temata vai loģiskas temata daļas noslēgumā, skolotājs darbu stundā vērtē 10 ballu skalā, iepazīstinot izglītojamos ar vērtēšanas kritērijiem mācību stundas sākumā. Ieteicams izmantot ne tikai rakstiskas formas darbus, bet arī mutvārdu, praktiskas un kombinētas pārbaudes formas.
15. Mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, nosakot minimālo vērtējumu skaitu mēnesī:


Stundu skaits nedēļā

1-2

3 - 4

5 - 6

Vērtējumu skaits mēnesī

2

3 - 4

5 - 6

Obligāto ieskaišu un pārbaudes darbu skaits semestrī

1 - 2

2

3

16. Ar Skolas direktora rīkojumu tiek noteikts vienots obligāto ieskaišu un pārbaudes darbu skaits semestrī un vienotas prasības obligāto ieskaišu un pārbaudes darbu saturam. Obligāto ieskaišu un pārbaudes darbu grafikā tiek iekļauti obligātie laboratorijas darbi dabaszinību mācību priekšmetos. Obligātās ieskaites, laboratorijas darbi un pārbaudes darbi ir noslēguma vērtēšanas veids un tiek vērtēti 10 ballu skalā.
17. Katra semestra sākumā skolotājs iepazīstina izglītojamos ar obligāto ieskaišu, laboratorijas darbu un pārbaudes darbu tēmām. Pirms pārbaudes darba veikšanas skolotājs iepazīstina izglītojamos ar pārbaudes darba vērtēšanas kritērijiem un labošanas ilgumu. Katrai klasei var tikt plānoti divi pārbaudes darbi vienā dienā.
18. Skolotājam pārbaudes darbu ir jāizlabo septiņu darba dienu laikā. Pēc katra pārbaudes darba izglītojamajam ir tiesības saņemt rakstītā darba vērtējuma pamatojumu.
19. Izglītojamais saņem „automātisko” ieskaiti, ja viņam ir regulāri vērtējumi ballēs un „ieskaitīts” mācību stundās un mājas darbos. Ja izglītojamais ir izpildījis mazāka apjoma pārbaudes darbus, viņš saņem vērtējumu obligātajā iekaitē vai pārbaudes darbā, kas atbilst vidējam vērtējumam mazāka apjoma pārbaudes darbos.
20. Rakstisko pārbaudes darbu izglītojamais izpilda ar zilas vai melnas tintes pildspalvu, zīmuli var lietot tikai zīmējumos. Pārbaudes darbā nedrīkst izmantot korektoru. Ja izglītojamais izmanto neatļautus palīglīdzekļus, tad darbs netiek vērtēts.
21. Pēc rakstiskā pārbaudes darba vai ne retāk kā vienu reizi semestrī, izglītojamie veic savstarpējo vērtēšanu vai pašvērtēšanu, kas tiek vērtēta 10 ballu skalā vai ar “ieskaitīts/ neieskaitīts” un atspoguļota ar ierakstu žurnālā. Izglītojamie, kuri pārbaudes darbā ieguvuši 8-10 balles, pašvērtējumu var nerakstīt.
22. Skolotāju un vecāku sadarbību izglītojamo mācību sasniegumu pilnveidē nodrošina šādas saziņas formas:
22.1. izglītojamo dienasgrāmata pamatskolā;
22.2. pārbaudes darbi;
22.3. ieraksti E-klases žurnālā;
22.4. vecāku sapulces;
22.5. individuālas konsultācijas ar klases audzinātāju, koordinatoru, priekšmetu skolotājiem, skolas administrāciju.
23. Izglītojamo sasniegumu vērtēšanai ballēs tiek noteikta šāda vērtēšanas skala no 2016.gada 1.septembra:


Apguves %
no

0

2

10

18

28

44

58

72

80

89

97

Balles

nv

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

24. Vērtējot “ieskaitīts/neieskaitīts”, vērtējums “ieskaitīts” no 2016.gada 1.septembra tiek noteikta no 28 apguves procentiem. Skolotājs atkarībā no darba satura un sarežģītības pakāpes kārtējā vērtēšanā var noteikt augstāku “ieskaitīts” apguves %, pirms vērtēšanas par to informējot izglītojamos.

IV. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtējums semestrī un mācību gadā
25. Obligātajās ieskaitēs, laboratorijas darbos un pārbaudes darbos iegūtais vērtējums un kārtējie vērtējumi tiek izmantoti semestra vērtējuma iegūšanai. Izglītojamā semestra vērtējums mācību priekšmetos tiek izlikts, ņemot vērā visus semestrī saņemtos vērtējumus. Izglītojamajiem, kuri neklātienes izglītības programmu apgūst tālmācības formā, semestra noslēguma vērtējums veidojas, balstoties uz patstāvīgi izpildītajiem ieskaišu darbiem. Skolotājam ir tiesības pārliecināties par izglītojamā, kurš izglītības programmu apgūst tālmācības formā, pārbaudījuma darba autentiskumu. Ja rodas par to šaubas, tad skolotājs var pieprasīt saziņu klātienē.
26. Ja līdz mācību semestra beigām nav iespējams novērtēt izglītojamā mācību sasniegumus (nav veicis nevienu no obligātajām ieskaitēm vai pārbaudes darbiem, nav ieguvis nevienu kārtējo vērtējumu, iesniegtais obligātais ieskaites vai pārbaudes darbs ir identisks cita izglītojamā iesniegtajam darbam, obligātais ieskaites vai pārbaudes darbs ir plaģiāts), mācību priekšmeta skolotājs E-klases žurnālā semestra vērtējumu ailē lieto apzīmējumu "n/v" (nav vērtējuma).
27. Ja izglītojamais šo noteikumu 26.punktā minētajā gadījumā nav ieguvis vērtējumu par pirmā semestra obligātajām ieskaitēm un pārbaudes darbiem, bet tomēr veic un iesniedz mācību priekšmeta skolotājam novērtējamas obligātās ieskaites un pārbaudes darbus par pirmo semestri otrā mācību semestra laikā, mācību priekšmeta skolotājs E-klases žurnālā pirmā semestra obligāto ieskaišu vērtējumu ailēs ieraksta saņemto vērtējumu ballēs un labo semestra vērtējumu, izmantojot izvēlni ” labots pēc būtības”.
28. Vērtējumu mācību priekšmetā gadā nosaka, ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pēcpārbaudījumu vērtējumu. Ja līdz mācību gada beigām izglītojamais nav ieguvis vērtējumu vienā no mācību semestriem, tad mācību priekšmeta skolotājs elektroniskajā žurnālā E-klase mācību gada vērtējumu ailē lieto apzīmējumu "n/v" (nav vērtējuma).
29. Izglītojamā attieksme un attīstības dinamika ietekmē izglītojamā vērtējumu mācību procesā. Izglītojamā uzvedība vērtējumu ietekmēt nevar.
30. Pamatskolas un 10.-11.klašu izglītojamie piedalās skolas organizētajā projektu darbu izstrādē, kuras noslēgumā saņem vērtējumu 10 ballu skalā. Projekta darba vērtējums tiek ierakstīts E-klases žurnālā un izglītojamā liecībā.
31. 5. - 8.klašu un 10.-11.klašu izglītojamie var labot vērtējumus semestrī un gadā līdz Ministru kabineta noteiktajai attiecīgā mācību gada pēdējai mācību dienai. Skolotājs E-klases žurnālā veic labojumus, izvēloties izvēlni ”labots pēc būtības”. 5.- 8.klašu un 10. – 11.klašu izglītojamajiem, kuru mācību sasniegumu gada novērtējums atbilstoši izglītības programmas mācību plānam attiecīgajā klasē kādā no mācību priekšmetiem ir zemāks par 4 ballēm vai nav iegūts, tiek noteikti papildu mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi.
32. 9. un 12.klašu izglītojamajiem vērtējums pirmajā un otrajā semestrī, un mācību gadā visos mācību priekšmetos atbilstoši attiecīgās izglītības programmas mācību plānam jāsaņem līdz Ministru kabineta noteiktajai attiecīgā mācību gada pēdējai mācību dienai. 9. un 12.klašu izglītojamie var labot vērtējumus semestrī un gadā līdz Ministru kabineta noteiktajai attiecīgā mācību gada pēdējai mācību dienai. Skolotājs E-klases žurnālā veic labojumus, izvēloties izvēlni ” labots pēc būtības”.
33. Ja izglītojamais nepiekrīt gada vērtējumam mācību priekšmetā, tad jārīkojas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

V. Noslēguma jautājumi
34. Vērtēšanas kārtība tiek apspriesta Metodiskās padomes sēdē un apstiprināta ar direktora rīkojumu, tā ir saistoša visiem Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskolas pedagoģiskajiem darbiniekiem un izglītojamajiem.
35. Grozījumi vērtēšanas kārtībā tiek izdarīti ar direktora rīkojumu, balstoties uz Metodiskās padomes sēdē izteiktajiem ieteikumiem.
32. Šie noteikumi stājas spēkā 2016.gada 21.martā. Šo noteikumu 23.un 24.punkts stājas spēkā 2016.gada 1.septembrī.
32. No 2016.gada 21.marta uzskatīt par spēku zaudējušiem Skolas direktora 2015.gada 16.novembrī apstiprinātos noteikumus Nr.VSV14-15-3-nts „Rīgas 14.vakara (maiņu) vidusskolas mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība”.

Direktore N.Smilga

Priede 67611023