RĪGAS DOME
Reģistrācijas Nr.LV90000064250, Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539, tālrunis 80000800, fakss 67026184,
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

NOLIKUMS

Rīgā
2011.gada 1. martā Nr.98

(prot. Nr.50, 6.§)

Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskolas nolikums

Izdots saskaņā ar likuma „Par
pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas
8. punktu, Valsts pārvaldes iekārtas
likuma 16. panta otro daļu, 28. pantu,
73.panta pirmās daļas 1. punktu,
zglītības likuma 22.panta pirmo daļu,
Vispārējās izglītības likuma 9.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Nolikums nosaka Rīgas 14.vakara (maiņu) vidusskolas (turpmāk Skola) uzdevumus, struktūru un darba organizāciju.
2. Skola ir Rīgas pilsētas pašvaldības dibināta un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (turpmāk – Departaments) pakļautībā esoša vispārējās izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.
3. Skolu reorganizē un likvidē Rīgas dome, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.
4. Skolai ir sava simbolika, zīmogi ar mazā valsts ģerboņa un Rīgas pilsētas mazā ģerboņa attēlu un Skolas pilnu nosaukumu, kā arī noteikta parauga veidlapas. Skola saskaņā ar normatīvajiem aktiem izmanto valsts simboliku.
( Ar grozījumiem, kas izdarīti 17.06.2014., Nr.88)
5. Skolas juridiskā adrese: Margrietas iela 4, Rīga, LV-1046.

II. Darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

6. Skolas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts pamatizglītības un valsts vispārējās vidējās izglītības standartos noteikto mērķu sasniegšanu.
7. Skolas darbības pamatvirziens ir izglītojošā darbība.
8. Skolas galvenie uzdevumi:
8.1. īstenot pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, to mērķus un uzdevumus, izmantojot mācību darbā mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas;
8.2. nodrošināt iespēju kvalitatīvi apgūt vispārējo pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību neatkarīgi no izglītojamo vecuma;
8.3. veicināt kvalitatīvas mācību un materiālās bāzes veidošanu izglītojamo garīgo, radošo un fizisko spēju attīstībai;
8.4. dot iespējas iegūt nepieciešamās zināšanas, prasmes, iemaņas, kuras sekmē izglītojamo vispusīgu attīstību;
8.5. sadarboties ar izglītojamo vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) (turpmāk – vecāki), lai nodrošinātu un veicinātu pozitīvu izglītojošo darbību, kvalitatīvu informācijas apmaiņu un sadarbību izglītības programmu mērķu sasniegšanā;
8.6. novērtēt izglītības procesa kvalitāti un plānot tālāko darbību;
8.7. racionāli izmantot izglītībai piešķirtos resursus.
( Ar grozījumiem, kas izdarīti 17.06.2014., Nr.88)

III. Īstenojamās izglītības programmas

9. Izglītojošo darbību reglamentējošie dokumenti ir izglītības programmas.
10. Izglītības programmu saturu un īstenošanu reglamentē Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, valsts pamatizglītības un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.
11. Skola īsteno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencētas vispārējās izglītības programmas:
11.1. pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) izglītības programmu;
11.2. pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas;
11.3. pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību izglītības programmas;
11.4. vispārējās vidējās izglītības programmas;
11.5.vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību programmas.
( Ar grozījumiem, kas izdarīti 31.01.2012., Nr.198)
11.¹ Skola organizē pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanu Iļģuciema cietumā.
(Nolikuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti 31.01.2012., Nr.198, 17.06.2014., Nr.88)
12. Skola, saskaņojot ar Departamentu, īsteno interešu izglītības programmas.
13. Valodu lietojums mācību procesā noteikts Skolas licencētajās vispārējās izglītības programmās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti 17.06.2014., Nr.88)

IV. Izglītības procesa organizācija

14. Izglītības procesa organizāciju nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Ministru kabineta noteikumi, citi normatīvie akti un Skolas iekšējo kārtību reglamentējošie normatīvie akti.
15. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada un semestru sākuma un beigu laiku, kā arī izglītojamo brīvdienas nosaka Ministru kabinets.
16. Izglītojamo uzņemšana Skolā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Skolas notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.
17. Izglītojamos, kuri ir vecāki par 18 gadiem, var uzņemt kā eksterņus pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās.
18. Uzņemot izglītojamos Skolā vispārējās vidējās izglītības programmas apguvei, Skola var noteikt papildu prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem. Uzņemšanu reglamentē Skolas direktora apstiprināti noteikumi, kas saskaņoti ar Departamentu.
19. Mācību nedēļas garums ir 5 darba dienas. Skolas darba dienas organizāciju nosaka Skolas iekšējās kārtības noteikumi.
20. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda. Izglītojamo maksimālo mācību stundu slodzi nosaka Vispārējās izglītības likums.
21. Mācību stundu slodzes sadalījumu pa nedēļas dienām atspoguļo Skolas direktora apstiprināts mācību priekšmetu stundu saraksts.
22. Mācību priekšmetu stundu saraksts:
22.1. ietver Skolas izglītības programmu stundu plānos nosauktos mācību priekšmetus;
22.2. ir pastāvīgs visu semestri;
22.3. neietver konsultācijas un individuālās nodarbības, kas tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu un izglītojamo intereses, un kurām tiek veidots atsevišķs saraksts, ko apstiprina Skolas direktors.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti 17.06.2014., Nr.88)
23. Katrā klasē viena stunda nedēļā ir klases audzinātāja stunda, kurā pārrunājamās tēmas nosaka Skolas izglītības programmas un audzināšanas darba virzieni. Vispārējās vidējās izglītības neklātienes programmas izglītojamajiem klases audzinātāja stunda tiek noteikta atbilstoši licencētajai vispārējās izglītības programmai.
24. Skola var organizēt mācību ekskursijas, mācību priekšmetu olimpiādes, projektu darbu, sporta pasākumus un citus ar mācību un audzināšanas procesu saistītus pasākumus, kuru norisi apstiprina Skolas direktors.
25. Skola piedāvā izglītojamajiem interešu izglītības nodarbības ārpus obligātā mācību laika, kā arī iespējas brīvā laika pavadīšanai atbilstoši viņu interesēm Skolas iespēju robežās. Skolas interešu izglītības nodarbību sarakstu apstiprina Skolas direktors.
26. Izglītojamie īpašos gadījumos vienā gadā var apgūt divu vai vairāku klašu mācību priekšmetu (kursu) programmu saturu. Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikto kārtību, par iespēju izglītojamajam atzīt par apgūtu divu vai vairāku klašu mācību priekšmetu programmu saturu lemj Pedagoģiskā padome.
27. Skolā izglītojamo mācību sasniegumus vērtē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Skolas „Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību”. Katra semestra beigās izglītojamie saņem liecību.
28. Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikto kārtību un ievērojot Pedagoģiskās padomes ieteikumu, Skolas direktors apstiprina pēcpārbaudījumus un papildu mācību pasākumus (konsultācijas) izglītojamajiem, par ko klases audzinātājs informē izglītojamos un vecākus, kā arī veic attiecīgus ierakstus Skolas dokumentācijā un izglītojamā liecībā.
29. Vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības apguvi apliecinošu dokumentu izsniegšana notiek atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
30. Ar izglītības procesu saistītus jautājumus risina Pedagoģiskā padome, kuru vada Skolas direktors. Pedagoģiskā padome darbojas, ievērojot Vispārējās izglītības likumā noteiktās normas un saskaņā ar Pedagoģiskās padomes reglamentu, ko apstiprina Skolas direktors. Pedagoģiskās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
31. Pedagoģiskā padome:
31.1. akceptē izglītības programmu izvēli, Skolas attīstības plānu;
31.2. iesniedz Skolas direktoram priekšlikumus par grozījumiem Skolas nolikumā un Skolas iekšējo kārtību reglamentējošajos normatīvajos aktos;
31.3. izvērtē mācību, audzināšanas un interešu izglītības darba rezultātus, ierosina priekšlikumus darba uzlabošanai;
31.4. izskata jautājumus un iesaka Skolas direktoram pieņemt lēmumus par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē, pēcpārbaudījumiem, atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē;
31.5. izskata jautājumus un iesaka Skolas direktoram pieņemt lēmumus par izglītojamo atskaitīšanu no Skolas Ministru kabineta noteikumos un Skolas nolikumā paredzētajos gadījumos;
31.6. apspriež citus ar pedagoģisko darbu saistītus jautājumus.
32. Atbilstoši Vispārējās izglītības likumā noteiktajam pedagogi izstrādā vai izvēlas mācību priekšmetu programmas. Mācību priekšmetu programmas izvērtē vai pedagogu izvēli akceptē Skolas metodiskās komisijas un apstiprina Skolas direktors.
33. Metodisko darbu Skolā vada Metodiskā padome. Metodiskās padomes sastāvā ir metodisko komisiju vadītāji un Skolas direktora vietnieki. Metodiskā padome darbojas saskaņā ar Skolas direktora apstiprinātu reglamentu.
34. Metodiskā padome:
34.1. analizē, plāno un koordinē metodisko komisiju darbu, izstrādā Skolas vienotās prasības metodiskajā darbā, pedagogu tālākizglītībā un pieredzes apmaiņā, sekmē dažādu projektu organizēšanu pedagogu tālākizglītībai un inovāciju apgūšanai;
34.2. izvērtē metodisko komisiju darba rezultātus un priekšlikumus, turpmākās attīstības vajadzības, nosaka prioritātes, mērķus un pasākumus, metodiskā darba un pedagogu tālākizglītības virzienus, kā arī to sasniedzamo rezultātu novērtēšanas kritērijus;
34.3. sagatavo priekšlikumus Skolas izglītības programmu satura pilnveidošanai.
35. Valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību kvalitatīvai nodrošināšanai atsevišķu vai vairāku radniecīgu mācību priekšmetu pedagogus apvieno metodiskajās komisijās, kuru skaitu un sastāvu nosaka Skolas direktors. Metodisko komisiju darbs tiek organizēts, pamatojoties uz metodisko komisiju reglamentu, ko apstiprina Skolas direktors. Metodisko komisiju darbu vada direktora vietnieks izglītības jomā un koordinē Metodiskā padome.
36. Metodiskās komisijas:
36.1. izvērtē pedagogu izstrādātās vai akceptē pedagogu izvēlētās mācību priekšmetu programmas un ierosina Skolas direktoram tās apstiprināt;
36.2. saskaņo katrai klasei veicamo pārbaudes darbu grafiku semestrim;
36.3. veicina starppriekšmetu saikni starp atsevišķiem mācību priekšmetiem vai tēmām;
36.4. analizē izglītojamo mācību sasniegumus un pedagogu darba rezultātus, sekmē pedagogu tālākizglītību un izglītojamo karjeras izvēli;
36.5. sniedz atbalstu pedagogiem metodiskajos jautājumos, sekmē jaunu darba formu un metožu ieviešanu;
36.6. risina jautājumus, kas saistīti ar mācību saturu, mācību līdzekļu izvēli un pielietošanu, Skolas inovatīvo darbību;
36.7. organizē mācību priekšmetu olimpiādes, projektu nedēļas, zinātniski pētniecisko darbu vadīšanu un aizstāvēšanu, pedagoģiskās pieredzes apmaiņu, stundu vērošanu un analizēšanu un citus ar mācību procesu saistītus pasākumus;
36.8. nosaka vienotu izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti 17.06.2014., Nr.88)

V. Izglītojamo tiesības un pienākumi

37. Izglītojamo vispārīgās tiesības un pienākumi noteikti Izglītības likumā.
38. Izglītojamo tiesības:
38.1. saņemt motivētu savu zināšanu un uzvedības novērtējumu;
38.2. saņemt palīdzību mācību vielas apguvē pedagogu konsultāciju noteiktā laikā;
38.3. pārstāvēt Skolu dažāda veida pasākumos atbilstoši savām spējām un interesēm;
38.4. piedalīties izglītojamo pašpārvaldes darbībā;
38.5. piedalīties Skolas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;
38.6. prasīt korektu izturēšanos pret sevi;
38.7. izrādīt iniciatīvu zināšanu un prasmju apguvē;
38.8. saņemt informāciju ar izglītošanos saistītajos jautājumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti 17.06.2014., Nr.88)
39. Izglītojamo pienākumi:
39.1. mācībām paredzēto laiku izmantot pilnībā, sistemātiski gatavojoties mācību stundām un nodarbībām;
39.2. uzņemties personīgu atbildību par savām mācībām un uzvedību Skolā un tās organizētajos pasākumos;
39.3. ievērot Skolas iekšējo kārtību reglamentējošos normatīvos aktus;
39.4. darboties un uzvesties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;
39.5. būt tolerantiem pret citu uzskatiem;
39.6. rūpēties par Skolas autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas;
39.7. rūpēties par Skolas estētiskās vides, inventāra saglabāšanu, kārtību, tīrību;
39.8. rūpēties par savu veselību, personīgo higiēnu un ārējo izskatu;
39.9. saudzēt dabu un apkārtējo vidi.
40. Izglītojamajiem, kuri pārkāpj Skolas iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par to rakstiski informējot vecākus.
(Izslēgts ar grozījumiem, kas izdarīti 17.06.2014., Nr.88)

VI. Skolas vadība,
pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumi

42. Skolu vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Rīgas domes prezidijs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju. Darba līgumu ar Skolas direktoru slēdz Departamenta direktors.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti 17.06.2014., Nr.88)
43. Skolas direktora kompetence noteikta Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā, darba līgumā un Skolas nolikumā. Direktors vada Skolas attīstības plānošanu un ir tieši atbildīgs par Skolas darbību un izglītības programmu īstenošanu.
44. Skolas direktora pienākumi:
44.1. nodrošināt likumu, citu normatīvo aktu, Rīgas domes lēmumu, Departamenta rīkojumu ievērošanu un izpildi Skolā;
44.2. organizēt Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi un nodrošināt to izpildi;
44.3. pieņemt darbā un atlaist no darba Skolas darbiniekus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī noteikt darbinieku pienākumus un tiesības;
44.4. pieņemt darbā pedagogus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām;
44.5. atbildēt par izglītības procesa organizāciju Skolā;
44.6. apstiprināt pedagogu mācību priekšmetu programmas;
44.7. vadīt Pedagoģisko padomi;
nodrošināt Skolas padomes izveidi un atbalstīt izglītojamo pašpārvaldes izveidi un darbību;
44.8. nodrošināt izglītojamo profilaktisko medicīnisko aprūpi;
44.9. atbildēt par izglītojamo veselībai nekaitīgas un drošas vides radīšanu Skolā un tās 44.10. organizētajos pasākumos;
44.11. organizēt izglītojamo ēdināšanu;
44.12. atbilstoši savai kompetencei izdot rīkojumus un dot norādījumus Skolas darbiniekiem;
44.13. atbildēt par apstiprināto finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši izdevumu tāmei;
44.14. nodrošināt elektronisko reģistru uzturēšanu (pārskati VS-1, informācija par Skolas izglītojamajiem, darbiniekiem un cita Skolu un pašvaldību interesējoša informācija);
44.15. sadarboties ar valsts un pašvaldības iestādēm, vecākiem, nevalstiskajām organizācijām u.c. Skolas darbības nodrošināšanai, izglītības kvalitātes paaugstināšanai, izglītojamo karjeras izpētei un virzīšanai;
44.16. pildīt citus normatīvajos aktos minētos pienākumus.
45. Skolas direktora tiesības:
45.1. deleģēt Skolas darbiniekiem konkrētu uzdevumu, funkciju veikšanu, apstiprināt klašu audzinātājus;
45.2. izraudzīties darba formas un metodes sava darba veikšanai;
45.3. kontrolēt Skolas darbinieku darba pienākumu izpildi un pieprasīt pārskatus par darbu;
45.4. stimulēt Skolas darbiniekus par kvalitatīvu un radošu darbību saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
45.5. pārstāvēt Skolu valsts, pašvaldību iestādēs, nevalstiskajās organizācijās, visu līmeņu tiesās, kā arī sadarboties ar privātpersonām;
45.6. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt informāciju, kā arī metodisku palīdzību no valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām un starptautiskajām organizācijām Skolas darba nodrošināšanai;
45.7. izteikt ierosinājumus normatīvo aktu un izglītības politikas pilnveidei augstākstāvošajās institūcijās;
45.8. izvēlēties savas profesionālās meistarības pilnveides formas;
45.9. izmantot citas normatīvajos aktos minētās tiesības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti 17.06.2014., Nr.88)
46. Skolas direktora vietnieki nodrošina kvalitatīvu izglītošanas procesa organizāciju un norisi Skolā. Skolas direktors nosaka pamatprasības direktora vietnieku profesionālajai attīstībai, viņu pienākumus un tiesības. Skolas direktora vietnieku pienākumi un tiesības noteikti Skolas direktora apstiprinātos amatu aprakstos.
47. Skolas direktora vietnieku izglītības jomā pamatpienākumi:
47.1. izglītības programmu īstenošanas procesa organizācija un pārraudzība;
47.2. katrai klasei veicamo pārbaudes darbu grafika koordinēšana;
47.3. Metodiskās padomes un metodisko komisiju organizatoriskā darba vadība;
47.4. audzināšanas un interešu izglītības darba koordinācija;
47.5. Skolas tradīciju sekmēšana un saglabāšana;
47.6. sociāli tiesiskās un pedagoģiskās palīdzības organizēšana izglītojamajiem;
47.7. mācību un audzināšanas darba iekšējās kontroles nodrošināšana Skolā;
47.8. Skolas darba plānošana un pašvērtējuma procesa koordinēšana.
48. Skolas direktora vietnieku izglītības jomā tiesības:
48.1. izstrādāt priekšlikumus izglītības procesa organizācijas pilnveidošanai;
48.2. piedalīties profesionālās meistarības pilnveides pasākumos;
48.3. iesniegt Skolas direktoram priekšlikumus par pedagogu darba vērtējumu;
48.4. (Izslēgts ar grozījumiem, kas izdarīti 17.06.2014., Nr.88)
49. Pedagogu vispārīgie pienākumi un tiesības noteiktas Izglītības likumā.
50. Pedagogu pienākumi:
50.1. plānot savu darbu, izvēlēties vai izstrādāt mācību priekšmetu programmas saskaņā ar mācību priekšmeta standartu;
50.2. izglītošanas procesā iekļaut audzināšanas darbu;
50.3. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību;
50.4. nodrošināt izglītojamo iespējas īstenot savas tiesības un pildīt pienākumus Skolā;
50.5. atbildēt par izglītojamo drošību mācību laikā un pedagogu organizētajos pasākumos;
50.6. veidot pozitīvu sadarbības vidi;
50.7. ievērot izglītojamo individuālās vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, iespējas;
50.8. motivēt izglītojamos mācīties un ticēt savām spējām;
50.9. veicināt, vadīt un sniegt atbalstu talantīgiem izglītojamajiem un izglītojamajiem, kuriem ir grūtības mācībās;
50.10. nekavējoties ziņot par bērnu tiesību pārkāpumiem Skolas sociālajam pedagogam vai Skolas vadībai;
50.11. ievērot Skolas iekšējās kārtības noteikumus un savlaicīgi veikt ierakstus Skolas dokumentācijā;
50.12. piedalīties Skolas darba plānošanas un pašvērtēšanas procesā;
50.13. rūpēties par savu veselību un veikt nepieciešamās veselības pārbaudes;
50.14. tiešo darba pienākumu veikšanai pieņemt savā atbildībā mācību telpu, tās inventāru un mācību līdzekļus, nodrošināt to uzturēšanu kārtībā;
50.15. veikt noteiktās dežūras Skolā un tās organizētajos pasākumos ārpus Skolas;
50.16. pildīt darba līguma, amata apraksta, Skolas nolikuma, darba un iekšējās kārtības noteikumu un citu normatīvo aktu prasības.
51. Pedagogu tiesības:
51.1. izteikt priekšlikumus Skolas attīstībai, mācību procesa organizācijai, iekšējās kārtības nodrošināšanai u.c.;
51.2. ievēlēšanas gadījumā darboties Skolas padomē.
52. Citu darbinieku tiesības un pienākumi noteikti Darba likumā, citos normatīvajos aktos, Skolas darba kārtības noteikumos un amatu aprakstos.

VII. Skolas pašpārvalde

53. Sabiedrības, pašvaldības un vecāku sadarbības nodrošināšanai tiek izveidota Skolas padome. Tā darbojas saskaņā ar Izglītības likumā minētajām normām un Skolas padomes nolikumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti 17.06.2014., Nr.88)
54. Izglītojamo pašpārvalde ir sabiedriska izglītojamo institūcija, ko pēc izglītojamo iniciatīvas veido Skolas padome. Tā darbojas saskaņā ar izglītojamo pašpārvaldes nolikumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti 17.06.2014., Nr.88)

VIII. Skolas darbības tiesiskuma nodrošināšana, administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšana

55. Skolas darbības tiesiskumu nodrošina Skolas direktors.
56. Skolas darbinieku faktisko rīcību privātpersonas var apstrīdēt Skolas direktoram.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti 17.06.2014., Nr.88)
57. Skolas direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersonas var apstrīdēt Departamenta direktoram.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti 17.06.2014., Nr.88)

IX.  Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo normatīvo aktu pieņemšanas kārtība

58. Skola, iesaistot Skolas pašpārvaldes institūcijas, patstāvīgi izstrādā Skolas iekšējo kārtību reglamentējošos normatīvos aktus.
59. Skolas iekšējo kārtību reglamentējošos normatīvos aktus izdod Skolas direktors bez saskaņošanas ar Departamentu, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

X. Skolas saimnieciskā darbība

60. Skola var sniegt maksas pakalpojumus, ja tas netraucē izglītības programmu īstenošanu.
61. Skolas darbības nodrošināšanai Skolas direktors atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesīgs slēgt privāttiesiskus līgumus.
62. Skolas saimnieciskās darbības ietvaros tiek veikta Skolas telpu un teritorijas apsaimniekošana.

XI. Skolas finansēšanas avoti un kārtība

63. Skolas finansēšanas avoti ir:
63.1. valsts budžeta līdzekļi;
63.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;
63.3. papildu finanšu līdzekļi.
64. Papildu finanšu līdzekļus Skola var saņemt:
64.1. no privātpersonām ziedojumu un dāvinājumu veidā;
64.2. no Skolas sniegtajiem maksas pakalpojumiem:
64.2.1. par telpu iznomāšanu;
64.2.2. par inventāra, iekārtu, transporta līdzekļu iznomāšanu;
64.2.3. par maksas pulciņu nodarbībām;
64.2.4. par Skolas organizētajām izglītojošajām nometnēm;
64.2.5. par citiem maksas pakalpojumiem, kas apstiprināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
65. Maksu par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu apguvi Skolā sedz no valsts un pašvaldības budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
66. Pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem.
67. Skolas uzturēšanas un saimniecisko izdevumu segšana un saimnieciskā (tehniskā) personāla darba samaksa tiek nodrošināta no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
68. Papildu finanšu līdzekļi izmantojami normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem un noteiktajā kārtībā. Par papildu līdzekļu izmantošanu Skolas direktors atskaitās Skolas padomei.
69. Skolas finanšu līdzekļu aprite ir centralizēta, Skolas finanšu plānošanas procesu un budžeta izpildes administrēšanu nodrošina Departamenta Finanšu pārvalde.
70. Skolas direktors organizē un nodrošina Skolas darbību budžetā paredzēto un Skolas tāmē apstiprināto līdzekļu ietvaros, atbild par līdzekļu racionālu un efektīvu izmantošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

Domes priekšsēdētājs: N. Ušakovs

Rīgā 2011.gada